mivesalmebi karavs da uRrmesi madloba admins.
Sevecdebi davwero Cemi STabeWdilebebi da mosazrebebi.
1) laSarela marTalia, arc erTi + magisi ar yofila, 4-ive + Cemi iyo.
1. გვალვა
2. ნინი_ა
3. ჟნოსი
4. ხრუხუნა
5. ზურა
6. ზურას+
7. ლეგენდა
8. ნინი_ა + ნანა
9. ნინო მაღრაძე
10. ლაშარელა
11. Nana +
12. Nana +
13. ნინა_ა +
14. ნინი_ა +
2) bodiSi yvelas, visac mouwia lodini Cemi +-ebis gamo.
3) legenda werda :
15. გასვლისთვის, ლაშქრობისთვის საუკეთესო დრო
ნებისმიერ სეზონზე?!
me vfiqrob, zamTarSi cota gaWirdeba asvla, radgan sakmaod didi Tovli icis.
4) admins vpirdebi vipovi oqros cixis gegmas da davdeb. Raxan daregistrirebuli ukve, ras ar gavcakeTeb
5) cota ram minda davwero Cveni marSrutis Zeglebze. mivyveT turs.
zarzma
monasteri aq daarsda IX saukuneSi, serapion zarzmelis dros. Sesabamisad pirveli eklesiac am drois iqneboda. Tumca ki exlandeli taZari, mxolod da mxolod XIV saukunis dasawyisisaa. ufro davazusteb da 1304 wlamde damTavrebula rogorc arqiteqtura, aseve mxatvrobac (mxolod I fena). Kedlis mxatvrobaze vxvdebiT jayelTa portretebs, magram uSualod jayelebis dafinnasebuli araa monastris mSenebloba, rogorc gveubneba p. zaqaraia (arcerT maTgans ar uWiravs eklesiis modeli).
RvTismSoblis saxelobis eklesia miekuTvneba am periodisTvis sakmaod gavrcelebul centralur gumbaTovan, Caxazuli jvris tipis taZars.
mxatvrobas rac Seexeba, sami fenaa. pirveli rogorc vTqvi, XIV saukunis dasawyisia, meore XVI saukunis da mesame XIX saukunis. gansakuTrebiT mniSvnelovani da `sainteresoa~ XIX saukunis fena. am dros ra moxda: am periodisTvis zarzmis monasteri mitovebuli iyo. Rusebma gadawyvites aRedginaT da restavraciac gaekeTebinaT. xoda am Cvenma rusebma SesaniSnavi restavracia (da ara konservacia) gaukeTes kedlis mxatvrobas, sityva restvaraciis sruli mniSvnelobiT, anu TiTqmis mTlianad gadaweres.
XVi saukuneSi, rodesac es mxare Turqebma daikaves,SemoqmedSi (guriaSi) specialurad auSenebiaT taZari, raTa is kulturili simdidre rac zarzmaSi inaxeboda, iq gadaetanaT.
sakmaod cnobilia xarxmis feriscavalebis Weduri xati da pirveli nimuSia qarTuli Wedurobisa.
cnobisTvis: sami weli midioda kedlis mxatvrobis restavracia-konservacia zarzmis RvTismSoblis eklesiaSi da wels, sul raRac erTi Tvis win dasrulda.
Wulevi
Wulevis taZaric am drosaa agebuli, XIV saukunis dasawyisSi. Arqiteqturulad zarzmis msgavsia. Tumca ki exla mTlianad restavrirebulia, yvelaferi aRdgenilia gumbaTis garda.
rac Seexeba Wulevis kedlis mxatvrobas, sakmaod skandalurs: wels daiwyo konservacia, da gawmendisas aRmoCnda XIV saukunis mxatvroba gumbaTSi. Da aqve laSarelas minda vuTxra, me rogorc vici is nawili mxatvrobisa, rac Canda xaraCos miuxedavax XVI saukunisaa da is XIV saukunis fena ki xaraCos qonda dafaruli.
oqros cixe
am cixeze bevri araferi vici, garda imisa rom qajeTis cixed mas miiCneven (Tumca ki qajeTis cixed miiCneven cixeebis umravlesobas, rac ki odnav maRal kldezea). dRes ki sul sxva masalis kiTxvisas wavawydi saintereso informacias. Moviyvan pirdapir citirebas:
` . . . saxeli Cordvaneli (somxuri wyaroebiT _ Cortvaneli, Cortvaniki) igivea, rac CorCaneli da miRebulia adgilis saxelwodebisagan. aseTi saxelwodebis sofeli saqarTveloSi ramdenimea, magram maTgan ufro cnobilia qvablianis xeobaSi (adigenis raioni) zarzmis monastris maxloblad mdebare sofeli CorCani, romelsac amSvenebs SesaniSnavi cixe-simagre oqrocixe (mermindeli alTun-yala). es unda yofiliyo rezidencia taoeli Zlieri feodalebisa, CorCanelebisa, romlebic cnobili arian agreTve xursiZis (xurciZis) gvariT. SesaZlebelia Tornike erisTavic am feodaluri sagvareulis warmomadgeneli iyo.~